Tā kā bilžu daudzums ir pietiekoši liels, tad atļaušos eksperimenta veidā, nokomentēt Dainas rakstu ar atšķirīgām bildēm. Tātad, vispirms ir jālasa iepriekšējais raksts.
Frankfurte, kurā bieži vien līst.
Šanhaja protams ir fantastiska pilsēta.
Šanhajas centrs vakarā. Tā izskatās cilvēks, kurš gribējis un saņēmis “kultūršoku”.
Pekina. Tjaņ-āņ-mina laukums. Ārkārtīgi milzīgā laukuma vidus.
Pieticīgas, bet ļoti garšīgas, vakariņas. (Vistas stilbiņu skrimstaliņas ar lotusa lapām un vēl kaut ko, kaut ko – nepateikšu precīzi, jo dažus hieroglifus nepazinām.)
Garneles un sīpolu gredzentiņi. Ar Tsingtao alu – vienkārši sapnis.
Hošimina – 35C ēnā. Dainas mēģinājums atrast ēnu, kamēr es fotogrāfēju motociklistu plūsmu (protams stāvot saulē un izbaudot maigas saunas paveidu Vjetnamas gaumē.)
Tā izskatās laimīgā pārdevēja, kura notirgojusi preci par vismaz trīskāršu cenu. Fonā var redzēt demonstratīvu stāvēšanu saulē, jo trīskāršās cenas iegūšana prasa vismaz 20 minūtes intensīvas kaulēšanās, kuru pavada nepārtraukta koķetēšana, smaidīšana, pircēja vēdera glaudīšana (iespējams, tas atkarīgs no vēdera lieluma) un citas ne tik erotiskas, bet iestudētas darbības. Mēģinājums kaulēties ilgāk var beigties arī ar ķeršanu pie galvas, vaidēšanu, klusāku vai skaļāku lamāšanos, kā arī dzīšanu ārā no tirdzniecības vietas. Tad var saprast, ka šai vietai atbilstoša zemākā cena ir sasniegta. Lai procedūra būtu pilnīga – jāatmet ar roku un jādodas prom, kas netraucē pēc tam atnākt atpakaļ un nopirkt preci samaksājot divreiz vairāk nekā izdevies nokaulēt. Tādā gadījumā teksts, ka 30% ir par preci, bet pārējais tāpēc, ka pārdevēja ļoti labi izskatās, būs īsti vietā un atstās labu iespaidu.
Vakarā vairs nav tik karsts, bet ir daudz varāk motociklisti pat nelielās ieliņās.
Mekongas ekspresis. Upes šķērsošana pusceļā.
Pnompeņa. Centrālais laukums.
Turpinājums sekos.
Kur bijām? 